Lugas „Viltīgais Ješka” apraksts un fragments

Dzīvespriecīga komēdija, kuras sižetisko līniju sasaista draiskas dziesmiņas. Stāsts ir ieturēts rumāņu un moldāvu tautu tradīcijās ar vieglu ironiju un jautrām, amizantām situācijām, kuras var viegli piemērot jebkurai nacionalitātei.

Autors: Adrians Briedis-Makovejs

Žanrs: muzikāla komēdija, pasaka

Auditorija: 6+

Lugas garums: 41 lpp.

Lomu skaits: 18 (14 vīrieši, 4 sievietes)

Sižets:  Galvenajam varonim Ješkam apnīk dzīvot savā ciematā, kur visapkārt mitinās vieni muļķi. Līdz ar to viņš izlemj doties plašajā pasaulē, lai satiktu kādu cilvēku, kas būtu vismaz tikpat attapīgs kā viņš.

Viņš dodas ceļā, bet necik tālu nav ticis, kad saprot, – muļķu gana visur! Ješka griežas atpakaļ, un saskaras ar skaudību un mantkārību, jo ceļā viņš, pateicoties savam asajam un attapīgajam prātam, ir ieguvis naudu. Tomēr Ješka spēj piemānīt pats savu likteni un izbēgt no nāves. Lugas noslēgumā Ješka sacenšas viltībā pat ar pašu Nelabo. Lieki piebilst, ka arī tas paliek muļķos! Tomēr beigās viņš atskārst, nav labi būt muļķim, bet pārgudram – bīstami!

Darbības laiks: senatne

Darbības vietas:  mājā, pagalmā, pie upes un uz ceļa.

Luga uzrakstīta: 2007. gadā.

Kur luga pieejama: prasīt autoram (saņems e-pastā)

Autora kontakti: adriano.macovei@gmail.com

 

Fragments no lugas:

 

CEĻINIEKS. Nē.

TOMS PĪLE. No kā tu baidies?

CEĻINIEKS. Tas var būt sāpīgi!

TOMS PĪLE. (Pārsteigts.) Sāpīgi?

CEĻINIEKS. Jā… Kā tad var pārbaudīt prātu, ja to neizņem no galvas?

TOMS PĪLE. Tu gan esi dumjš! Prātu, lai pārbaudītu, nevajag ņemt no galvas ārā!

JEŠKA. (Pietuvojas.) Laba diena jūsmājās!

TOMS PĪLE. O! Vēl viens gudrelis… Vai tu redzi mūs kaut kur mājā?

JEŠKA. Nē.

TOMS PĪLE. Nu tad, ko tu gvelz tādas muļķības?

JEŠKA. Tā pieņemts…

TOMS PĪLE. Noteikti, bet tikai tur, kur ir daudz muļķu! (Iesmejas. Ceļinieks pa to starpu izmanto brīdi, lai klusām dotos prom, bet Toms Pīle to pamana un viņu apsauc.)

TOMS PĪLE. Uz kurieni?

CEĻINIEKS. Man… Man… (Apjucis.) Man piens skrien…

TOMS PĪLE. Tev? Piens? Muļķis! Piens nekur nevar aizskriet! Tas var tikai aiztecēt!

CEĻINIEKS. Ehh… (Atmet ar roku.)

JEŠKA. Un kas tu tāds būtu?

TOMS PĪLE. Es? Vai tu mani nezini?

JEŠKA. Ja jau prasu, tad nezinu.

TOMS PĪLE. O! Pirmie saprātīgie vārdi, ko esmu dzirdējis šajā apkaimē! Sniegšu tev to pagodinājumu un stādīšos tavā priekšā!

 

Sāk skanēt „Maza dziesmiņa par lielu lielībnieku Tomu Pīli”.

 

TOMS PĪLE.

Mans vārds ir Toms Pīle,

prāts man ass kā vīle,

un to uzveikt nevienam,

nu nekādi nav pa spēkam!

 

Lej, lej, lej?

Ej-ej-ej!!!

Toms Pīle-j!

 

Mans vārds ir Toms Pīle

un nav gudrāka te,

jo mans prāts ir tik ass,

ka daži paliek pat bez balss!

 

Lej, lej, lej?

Ej-ej-ej!!!

Toms Pīle-j!

 

Mans vārds ir Toms Pīle –

esmu prāta zīle,

pat tu drīz to,

saprast spēsi jo…

 

Esmu Toms Pī-ī-ī-īl-ēēē,

Toms Pī-ī-ī-īl-ēēē,

lej-lej-lej Toms Pī-ī-ī-īl-ēēē,

ej-ej-ej Toms Pī-ī-ī-īl-ēēē!

 

Toms Pīle pats sev aplaudē, bet rimstas, kad pamana, ka gan Ceļinieks, gan Ješka noraugās uz viņu bez jelkādām emocijām. Ješka nosmīn ūsās un dodas tālāk.

 

TOMS PĪLE. Eu! (Pieskrien pie Ješkas un apstādina.) Vēlies sacensties ar mani prāta spēlēs?

 

Ceļinieks pa to starpu cenšas izsprukt no skatuves. Ješka to manīdams iesmejas.

 

JEŠKA. Skat tik… tavs draugs tūliņ aizmuks…

TOMS PĪLE. Ak… Šis man ir pavisam svešs cilvēks. Gribēju ar viņu sacensties prāta spējās, bet ko tur… Bīstas spēlēt! Zina jau, ka zaudēs!

JEŠKA. Ja jau viņš to zina, tad jau tik liels muļķis viss nav…

TOMS PĪLE. Hmm… Tu pateici jau otros saprātīgos vārdus… Varbūt beidzot esmu atradis cilvēku, ar kuru būtu vērts sacensties prāta spēlēs!?

JEŠKA. Tev jau viens sāncensis ir… (Norāda uz Ceļinieku, kas jau ir paspējis pietuvoties skatuves malai.)

TOMS PĪLE. (Ješkam. Pavisam klusi.) Labāk skaties! (Ceļiniekam.) Eu! Tu!

CEĻINIEKS. (Apstājas un pagriežas. Norāda uz sevi.) Es???

TOMS PĪLE. (Pietuvojas Ceļiniekam.) Klau… Vai tu vari aizskriet uz tirgu un nopirkt prātu?

CEĻINIEKS. To pašu, ko var pārbaudīt?

TOMS PĪLE. To pašu, to pašu!

CEĻINIEKS. Un kā tas izskatās?

TOMS PĪLE. Skrien tik uz tirgu un sauc pilnā balsī: „Man vajag prātu, man vajag prātu!” Lūk… (Iedod naudu.) Ar to jāpietiek…

CEĻINIEKS. (Ar prieku pakampj naudu un pazemīgi klanās.) Jā! Noteikti! Tūliņ būšu atpakaļ! (Pagriežas un ņem kājas pār pleciem.)

TOMS PĪLE. Laimīgi! (Pietuvojas Ješkam.) Nu? Ko teiksi? Kurš ir pats gudrākais un viltīgākais šajā apvidū? Ko? (Smejas.)

JEŠKA. Smalki…

TOMS PĪLE. Paldies! Es pats sevi apbrīnoju!

JEŠKA. Jā… Tikai… Tu viņam iedevi naudu… Vai ne?

TOMS PĪLE. Jā!

JEŠKA. Īstu naudu…

TOMS PĪLE. (Aizdomājas.) Īstu naudu… Jā… (Pēkšni attopas.) Sasodīts! Ak, tu vells! (Skriešus metas prom.)

JEŠKA. (Pakrata galvu.) Nē! Velnu labāk nepiesaukt… (Iesmejas un dodas tālāk.)

 

 

 

Šis ieraksts tika publicēts 11-20 lomas, 12 un vairāk, 21.gs., Dažādas, Latviešu lugas, Libreti un lugas muzikālai izrādei, Morāles problēmas, Pasaku lugas, Pilna apjoma, Pilna apjoma ar birkām , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s