Lugas “Uzsmēķēt zāli” apraksts

Autors: Egils Šņore

Auditorija: pieaugušie

Žanrs: drāma

Lomu skaits: Lugas oriģinālversijā ir divas lomas (1 sieviešu, 1 vīriešu) un masu skatu dalībnieki bez kuriem, ja inscenētājs vēlas, var arī iztikt.

Tēma: Luga stāsta par divu paaudžu cilvēku savstarpējo mīlestību un nesaprašanos uz postpadomju sociāli vēsturisko apstākļu fona. Viņš (39) aphipiju paaudzes pārstāvis – pasniedzējs, viņa (23) klipu paaudzes pārstāve – studente. Uzsmēķēt zāli – nav aicinājums nobaudīt narkotikas – tā ir divdesmitgadnieku paaudzes vēlme nokļūt citā ar garīgumu piesātinātākā pasaulē.

Luga uzrakstīta: 1995.g.

Luga iestudēta: 2008.g. Daugavpils teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī no 1996.g.

Kā lugu izlasīt: kontaktējoties ar autoru – egilssnore@inbox.lv

Piezīmes:luga piemērota maza budžeta izrādei.

Lugas anotācija speciāli Grotovska centram Vroclavā:

Frāzes “uzsmēķējam zāli”, “vai tu man dabūsi to zāli” lugas gaitā no viņas mutes skan vairākkārt un tā izpauž vēlmi nokļūt citā garīgākā pasaulē. Viņš lielā mērā saglabājis savus jaunības ideālus, iekonservējies (sociālisms ar savu sastigumu zināmā mērā deva šādu iespēju), un viņa grib tur pie viņa jaunībā. Viņa alkaini izlūdzas viņa jaunības laika fotogrāfiju… Bet laiku ar bildi atpakaļ atgriezt nevar. Un grūti arī dzīvot vienlaicīgi divās pasaulēs – garīgajā un materiālajā. Un šodienas paaule ir daudz materiālāka.

Viņam ir vieglāk. Daudzus gadus dzīvodams iekšējā opozīcijā, viņš ir norūdījies iztikt ar minimumu. Viņam gandrīz pietiktu ar gandarījumu, ka viņa lekcijas ir kādam vajadzīgas. Bet tad negaidīti nāk šī mīlestība. Tā prasa sev kaut minimālu komfortu, aizsardzību, garantijas. Viņš tās konkrētajos sociālajos apstākļos nespēj sniegt.

Viņa ir apveltīta ar spilgtu temperamentu. Viņa mīl viņu, meklējot izpratni un aizsardzību, viņa mīl viņu uzbrūkot. Viņa uz nožēlojamā ūķa, kurā viņi satiekas, vārdus no Tīnas Tērneres dziesmas “Vislabākais”. Viņš atbild, ka nekad nav zinājis nevienu tik garu dzejoli, vienīgi Ņekrasova poēmu “Dzelzceļš”. (Arī dzelzceļa, vilcienu motīvs parādās lugā vairākkārt).

Viņa ķircinot jautā, vai drīkst viņu saukt par papiņu. Viņa stāsta viņam par saviem draugiem, mīļākajiem. Par saviem sapņu prinčiem. Viņa grib nokļūt tur viņa jaunības pasaulē un vienlaicīgi viņa grib viņu šeit, kur viņa labprāt iedomātos sevi kādā reklāmklipā vai uz mēles.

– Labi, – viņa saka pēc kārtējā strīdiņa. – Varbūt, ka tev ir taisnība. Bet tu ar savu taisnību aizsedz man gaismu! (Eksplodē.) Mums ir grūti! Tu pat nesaproti, cik mums ir grūti!… Mēs gribam pateikt savu vārdu! Mēs esam jauni! Bet arī jūs vēl esat jauni… Nu tā ir sanācis, ka jūsu paaudze ir iekonservējusies. Un tagad mums ir jācīnās vienam pret otru!

– Vai tad mēs cīnāmies?

– Jā, patiesībā mēs cīnāmies.

Viņi nepaliek kopā. Bet viņi šķiras mīlot. Viņi šķiras gatavi sākt visu no jauna. Viņi šķiras gribot nokļūt citā pasaulē un vienlaicīgi viens pie otra.

Šis ieraksts tika publicēts 20.gs.90.gadi, Drāmas (mūsdienu, pilna apjoma), Latviešu lugas, No 2-4, Pilna apjoma lugas ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Lugas “Uzsmēķēt zāli” apraksts

  1. Atpakaļ ziņojums: Lugu autori | Lugas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s