Lugas „Bankā” apraksts un fragments

Dzīvespriecīga komēdija itāļu gaumē.

Autors: Adrians Briedis-Makovejs

Žanrs: komēdija

Auditorija: 10+

Lugas garums: 11 lpp.

Lomu skaits: 9 (6 vīrieši, 3 sievietes)

Sižets: kā tas parasti notiek darba dienu rītos, Mario pamostas savas kaimiņienes dzīvoklī un, kā tas parasti notiek, viņš ātri steidzas pazust no viņas greizsirdīgā vīra.

Pa ceļam Mario satiek savu paziņu, un tas viņu iekārdina ar stāstu par gardo lauku pienu, ko var nopirkt tirgū. Par cik Mario pie dvēseles nav ne santīma, viņš nolemj doties uz banku, lai izņemtu naudu. Tomēr viņš nav izvēlējies labāko dienu – šodien bankas rindā stāv tikai vieni bankas aplaupītāji, cits par citu gudrāki. Dažus no viņiem Mario pazīst, bet tas nebūt nemazina laupītāju apņēmību apzagt banku.

Jautras, brīžiem neticamas situācijas tiek izspēlētas vislabāko veclaiku itāļu komēdiju garā. Pie tam beigas var arī nebeigties tā, kā sākumā varētu likties!

Darbības laiks: mūsdienas

Darbības vietas: uz balkona un bankā.

Kad luga uzrakstīta: 2009. gadā.

Kur luga pieejama: prasīt autoram (saņems e-pastā)

Autora kontakti: adriano.macovei@gmail.com

 

Fragments no lugas:

 

Ienāk Enrike – melnās drēbēs un ar lielu, melnu platmali pār acīm.

 

Enrike. Sveikiņi…

Bella. Laba diena!

Enrike. Es gribētu izņemt…

Bella. Cik?

Enrike. Visu… (Noliek čemodānu uz lodziņa.)

Bella. Lūdzu, uzrādiet savus dokumentus…

Enrike. Nu… (Izvelk pistoli.) Ar šo pietiks… Vai ne?

Bella. Tas nav dokuments.

Enrike. Nav gan. (Pakrata ieroci, jo Bella, kā izskatās pirmajā reizē īsti nesaprata, kas tas ir.)

Bella. (Pamana un nobīstas.) Nav… (Nošausminās.)

Enrike. Nav, bet derēs, vai ne? (Pamāj ar galvu un pieliek pistoli pie lodziņa.)

Bella. de-de-derēs…

Enrike. Tad, lūdzu, mīlulīt, piepildi manu somiņu ar to, kas vien tev ir pie rociņas…

Bella. T-t-tūlīt…

Enrike. Un, mīlīt…

Bella. J-j-jā-ā?

Enrike. To podziņu… (Uzstājīgi krata galvu.)… Kamēr viņi atbrauks ar tevi var kas nelāgs atgadīties… Bet mēs to taču nepieļausim… Vai ne, smukulīt?

Bella. N-nē, nē… Ne-nepieļausim…

Enrike. Cik gudra meitene… Un tagad… lūdzu… piepildi somiņu…

Bella sāk knosīties ap doto čemodānu. Ienāk Mario. Pavisam klusi nostājas aiz Enrikes. Kādu brīdi abi tā stāv. Mario nošķaudas. Enrike satrūkstas un paceļ rokas, pistole izkrīt.

Bella. Uz veselību…

Mario. Paldies…

Enrike. (Pagriežas. Izbrīnīts.) Kas tu tāds?

Mario. Mario…

Enrike. Ko tu te dari?

Mario. Ko tad bankā var daudz darīt? Izņemt naudu…

Bella. Ak, nē… Vēl viens…

Enrike. Tad stāvi rindā!

Mario. (Apskatās aiz sevis, tad uz priekšu, pakasa pakausi, pēdīgi pamāj ar galvu.) Nekas cits jau neatliek…

Enrike. (Pagriežas. Bellai.) Samet vēl pāris banknotes un pietiks! (Paceļ pistoli.)

Pa to starpu bankā ienesas kāds tipiņš melnās drēbēs un melnā maskā. Tas gan ir neveiksmīgi izgriezis caurumiņus. Tur, kur acis – caurums atrodas pa vidu, bet kur deguns – divi caurumi abās pusēs. Rokās pistole.

Horāsio. Visiem rokas augšā – šī ir bankas aplaupīšana!

Bella. Ak, nē… Cik tad var!

Šis ieraksts tika publicēts 21.gs., Komēdijas (viencēlieni), Latviešu lugas, No 5-10, Pārējās, Reālisms, Viencēlieni ar birkām , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s