Lugas „Trakokrekls Nekromantam” apraksts un fragments

Autors: Adrians Briedis-Makovejs

Žanrs: groteska, melnā komēdija

Auditorija: 15+

Apjoms: 30 lpp.

Lomu skaits: 8 (6 vīrieši, 2 sievietes)

Sižets: Nekromants Augustus atdzīvina Vladu Drakulu, lai tas izrēķinātos ar viņa sievu Dafnīdi mantojuma dēļ līdzīgi, kā Drakula to ir darījis ar saviem ienadniekiem, bet Vlads Drakula pieviļ nekromanta cerības, jo, izrādās, viņš, kā to vēsta materiāli par viņu, nav vis asinskārs vārmāka, kuru interesē tikai savu padoto galvu spraušana uz mietiem un asinsizliešana. Pie tam Vlads ir saglabājis savu pirmatnīgo pasaules redzējumu un nepakļaujas nekādai dresūrai. Nekromants Augustus ir spiests atdzīvināt slaveno pshoanalītiķi Freidu, lai tas ar savām terapijām palīdzētu Vladam atgūt iepriekšējās dzīves bardzību un nežēlīgumu. Freids pret saviem pienākumiem izturas ļoti nopietni, kaut gan tas tomēr netraucē viņu uzsākt romānu ar Augustus sievu. Tādējādi Nekromantam ir jāizgudro jauns veids, kā tikt pie kārotā mantojuma. Vienīgais Nekromanta prieks ir skaistā Helēna no Trojas, bet arī viņai vairāk labpatīkas atrasties Vlada Drakulas tuvumā. Ko jaunu izdomās Augustus? Un vai viņš nojauš, ka viņa sieva ir lietas kursā par viņa nodomiem? Kas beigu beigās notiks? Vai Drakula pakļausies Augustus iecerēm, vai tomēr nē? Bet varbūt Nekromants Augustus vienkārši ir sajucis prātā un viņa īstā vieta ir, tērptam trakokreklā, atrasties trakonamā ?

Darbības laiks: mūsdienas.

Darbības vietas: lielākā daļa lugas darbības norisinās muižā ar īsām ainām nopratināšanas istabā, trakonamā un Transilvānijā.

Luga uzrakstīta: 2013. gadā.

Kur luga pieejama: prasīt autoram (saņems e-pastā)

Autora kontakti: adriano.macovei@gmail.com

 

Fragmens no lugas:

 

Stiepj ar mokām Roberta nedzīvo ķermeni, līdz Vlads Drakula neiztur un nogulda Roberta galvu uz grīdas.

 

Vlads Drakula. Nē! Tā taču var iedzīvoties kādā muguras kaitē.

Augustus. Tu taču esi beigts.

Vlads Drakula. Un man tagad ir jājūtas labāk?

Augustus. Labi, pie vella… Izdarām – un viss! (Paceļ Roberta kājas, Drakula negribīgi, bet seko viņa piemēram un paceļ Roberta galvu, tad par kaut ko aizdomājas.) Nu? Atpūtīsies pēc tam! Nes!

Vlads Drakula. Man prātā kāda doma! (Noliek Roberta galvu uz grīdas un pienāk pie Augustus.) Drīkst? (Norāda uz vienu Roberta kāju).

Augustus. Ko? (Saprot.) Ā! Jā! Protams! Lūdzu! (Ļauj Drakulam paņemt vienu Roberta kāju, pats ķeras pie otras, un abi stiepj Robertu aiz kājām projām.) Klau! Tieši ar tevi es gribēju aprunāties… Es saprotu, kas tev par problēmu.

Vlads Drakula. Man tāda ir? (Smejas.)

Augustus. Es zinu, ka mums līdz šim nav izdevies kā nākas apsēsties pie galda un pie vīna glāzes izrunāties, nu – kā nekromantam ar Vladu Uzdūrēju, turku biedu un netaisnības nīdēju.

Vlads Drakula. Ko jūs gribat?

Augustus. Es tevi atdzīvināju, lai tu turpinātu darīt to, ko darīji savā laikā.

Vlads Drakula. Ko tad es darīju savā laikā?

Augustus. Nu, tad par to… Kā būtu, ja es tev jau priekšlaicīgi gluži kā dzimšanas dienā pasniegtu dāvanu: izvēlies jebkuru, kuru uzspraust uz mieta!

Vlads Drakula. (Ironiski.) Izklausās vilinoši.

Augustus. Nu, tad kā?

Vlads Drakula. Man jau sen vairs nav nekādas patikas kādu uzspraust uz mieta.

Augustus. Bet tevi taču iesaukuši par Vladu Uzdūrēju?

Vlads Drakula. It kā jums jaunībā nedeva idiotiskas iesaukas.

Augustus. Es nopietni.

Vlads Drakula. Kas jums liek domāt, ka tas man sniedz gandarījumu?

Augustus. Kā? (Palaiž Roberta kāju zemē, bet Vlads Drakula vēl tur viņa otru kāju.) Tev tas nesniedz gandarījumu?

Vlads Drakula. Nē.

Augustus. Nekādu?

Vlads Drakula. Nekādu.

Augustus. Pag… Tu tiešām esi Vlads III no Drakulu dzimtas?

Vlads Drakula. Tas pats.

Augustus. Un tu nevienu negribi uzspraust uz mieta? Ne Freidu, ne manu sievu? Ne kādu citu? Varbūt mani?

Vlads Drakula. Nu… (Palaiž Roberta kāju, un viņa ķermenis atkal noveļas zemē.) Vienīgais gandarījums, ko man var sniegt, – tas ir tā skribenta ķermenis uz mieta.

Augustus. Atkal tu par to rakstnieku… Tā taču vistīrākā izdoma! Turklāt izzīsta no leģendām, nevis vēstures…

Vlads Drakula. Uz to saksoņu tirgoņu un nodevīgā huņņudēla plānprātībām! Kurš mani pataisījis par ienaidnieku visu kristiešu acīs, apgalvojot, ka es esot piesavinājies naudu, ko pāvests šiem iedevis, lai viņi sakautu turkus, ar kuriem man nācās cīnīties vienam pašam, jo uz korumpētajiem bajāriem nevarēja paļauties!

Augustus. Ko tu uztraucies par sešus gadsimtus vecām lietām!

Vlads Drakuls. Tāpēc, ka es pats esmu sešus gadsimtus vecs.

Augustus. (Nikni paskatās uz Drakulu.) Ja es atdzīvinātu tavu Stokeru, vai tu uzsāktu savu uz mietiem spraušanas kampaņu?

Vlads Drakula. Ar visiem bonusiem.

Augustus. Ar bonusiem? Kādiem?

Vlads Drakula. Ar jūsu korumpētajiem valstvīriem un priviliģētajiem taukģīmjiem.

Augustus. Nē! Viņus liksim mierā. Tāds darbs, kā saka… Kādam taču jāmelo un jāpielien. (Savādi un „nedzīvi” iesmejas.)

Vlads Drakula. Un kādam tie visi jāuzsprauž uz mieta.

Augustus. Ei! Man patīk tavs domu gājiens! Bet ir jāsāk ar kaut ko pavisam nenozīmīgu. Tā, lai atsvaidzinātu iemaņas.

Vlads Drakula. Mēs viņu te atstāsim?

Augustus. Nē… Nāksies nest… (Abi atkal satver Robertu – katrs aiz savas kājas un velk prom.) Labi, bet, pirms es kaut ko iesāku Stokera lietā, tev jāpierāda, ka neesi zaudējis savu prasmi.

Vlads Drakula. Ja vien jūsu mieti nav kļuvuši neasi.

Augustus. Man patīk tava humora izjūta. Tad mēs esam vienojušies?

Vlads Drakula. Jūs man pagādāsiet to skribentu? Kā viņu tur, jupis, sauca?

Augustus. Stokeru? Jā! Ja uzpraudīsi kādu pēc mana lūguma.

Vlads Drakula. Kuru?

Augustus. (Palaiž Roberta kāju. Skatās uz Drakulu.) Tev mana sieva patīk?

Vlads Drakula. Ciest nevaru.

Augustus. Nu, lūk! Es tev iedošu atslēgas, un uzspraud viņu, cik vien augstu iespējams!

Vlads Drakula. Dodiet tik šurp. (Palaiž Roberta kāju.)

Augustus. (Sameklē atslēgu saišķi un pasniedz Drakulam.) Še. No rīta atdosi!

Vlads Drakula. Labi. (Noglabā atslēgas kabatā. Dodas prom.)

Augustus. Uz kurieni?

Vlads Drakula. Noskaņoties.

Augustus. Bet viņš?!

Vlads Drakula. Viņš taču ir beigts. Kam viņu stiept, ja viņš tāpat rīt būs jāaprok kaut kur ārā.

Augustus. (Skatās uz Drakulu, tad uz Roberta līķi. Aizdomājas.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šis ieraksts tika publicēts 2011-2018.g. Pašas jaunākās!, 8-11, Komēdijas, Komēdijas (pilna apjoma), Latviešu lugas, No 5-10, Pilna apjoma, Pilna apjoma lugas, Postmodernisms, Pārējās ar birkām , , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.