Veloliteratūres maršruts Nr.4. A.Deglavs “Rīga” |

Šis apraksts būs noslēdzošajam velobraucienam, kura ietvaros braucu apskatīt tās vietas, kas pieminētas Augusta Deglava romānā “Rīga”. Saite uz maršrutu šeit.

Šoreiz sāku ar namu A.Deglava ielā 24, kas grāmatā nav pieminēts. Bet ir apmeklējuma vērts, jo tajā dzīvoja pats romāna autors. Tagad vispakārt urbj, putekļo un cērt- notiek ielas remontdarbi.

Tālāk dodos uz Jēkaba kapiem. Daudz reizes garām braukts, bet, jāatzīstas, ka tikai šodien uzzināju, ka tur var satikt slavenības (piemēram, J.H.Broce, arhitekts J.F.Baumanis, A.Folcs…). “Rīgā” šie kapi pieminēti saistībā ar advokāta un tolaik ievērojama vīra Krišjāņa Kalniņa bērēm.

“Bēru gājienam pa priekšu un sānos plūda līdzi lieli ļaužu plūdi, kas līdzīgi upei tek vīzīgi pa Aleksandra ielu un vēlāk pa Miera ielu uz Jēkaba kapiem. Cilvēki katrs par sevi kā atsevišķa daļa apbrīnoja kopīgo masu, kura patiešām grandioza. Piebiedrojās arī nejaušie skatītāji, piebiedrojās ziņkārīgie veseliem pulkiem un masām. Lieliskais uztrauc un rauj sev līdzi. Tāpat pilni logi skatītāju.”

Interesanta sajūta, daudzi kapi pamesti, aizauguši, iebrukuši, apsūnojuši, dažiem klāt plāksnītes kā muzejā ar paskaidrojošu tekstu. Pārējiem nav. Aristokrāti, kultūras darbinieki, dzimtas… Daži apbedījumi arī no PSRS laikiem. Kalniņa kapu gan neatradu.

A.Deglavs plaši apraksta latviešu dziesmu svētku pirmsākumus. Tāpēc nākamā man apietura : Viesturdārzs un skulptūra – pirmo dziesmu svētku norises vietā.

Tālāk- Todlēbena (tagad Kalpaka) bulvāris. Grūti noticēt, bet toreiz tur bija studentu – korporantu “kojas”, kā toreiz sauca “hohkolonija”…. Romānā minēts 5.stāvs, mansards, kurā vija vienistabas dzīvoklīši Politehnikuma studentiem. Īpaši daudz namu ar 5 stāviem gan Kalpaka bulvārī nav.

Ielieku foto ar visatbilstošākajiem piecstāvu namiem – vienā tagad Krievijas vēstniecība, otra dzīvokļu māja: Kalpaka Park Residence , abas celtas 1879.g. Šobrīd droši vien jābūt īpaši izredzētam studentam, lai tur varētu atļauties dzīvot…

Vēl daudz romāna notikumu norisinās Elizabetes ielā 16. Aizbraucot tur – vilšanās- kas tad tas? Noteikti nav tas…

Apmeklēju vēl dažas A.Deglava pieminētās Rīgas centra adreses:

Tērbatas iela 9– romānā ir daudz par Rīgas Latviešu biedrības veidošanos. Viena no tās pirmajām adresēm- Tērbatas ielā (līdz 1870.g.), Blosfelda namā. Tagad šajā adresē ir (Tērbatas ielā 9/11) atrodas 1912. gadā jūgenstilā celts daudzdzīvokļu īres nams, arhitekts Konstantīns Pēkšēns.

Tērbatas ielā 20 (tagad tur atrodas daudzdzīvokļu mūra īres nams ar veikaliem celts 1901. gadā, arhitekts Edmunds fon Trompovskis) esot bijusi grāmatpārdotava.

“Tā kā Kārlim vajadzēja naudas, tas devās pie sava izdevēja, kurš savu grāmatpārdotavu Tērbatas ielā 20 bija atstājis sava komija pārziņā un pats izpildīja Latviešu biedrībā intendanta vietu. Ar to honorāra maksāšanu pie viņa gāja ļoti vāji, jo par desmit rubļiem tas vairāk nekad nedeva un, ja pie sliktas dūšas bija, tad tikai piecus rubļus. Jā, brokastu viņš izmaksāja katrā laikā, ja vēlējās, tikai tiešām vajadzībām ar naudu skopojās.“

Dzirnavu iela 69 – “Baltijas vēstneša” redakcija, turpat (Dzirnavu 22- tagad grausts) esot bijusi arī K.Štālberģa drukātava. Tā kā A.Deglavam pašam ir krietna pieredze reakcijās, tad, romānā var visai detalizēti iepazīties ar tā laika plašsaziņas līdzekļu veidotājiem. Tagad šajā adresē – “Rimi”. Bet vai tiešām tā ir īstā adrese? Interesanti, ka avotos minēts, ka Dzirnavu 69 19.g.s beigās atradās starp Suvorova (tagad Kr.Barona) ielu un dzelzceļu. Ja paskatās senās kartes – jāsecina, ka numerācija namiem bijusi cita, tas arī izskaidro šādas nesakritības.

Romanova iela 25. – toreiz strādnieku mītiņu un sapulču vieta. Tagad- Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbi. Vairāk par namu šeit.

“Veinberģis Argusa acīm uzmanīja, ka tikai jaunstrāvnieki netiktu pie sava centra, katrreiz sakūdīja kādus biedrus, lai tie par pilnas sapulces lēmumu iesniedz valdībai sūdzību (kuru tas par brīvu pagatavoja), un ikreiz šādai sūdzībai bija panākumi. Šinī punktā Fr. Veinberģis savā politikā izrādījās ļoti tālredzīgs. Jo izrādījās, ka pēc gadiem kad Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrībai izdevās uzcelt savu namu Romanova ielā 25 un Fr. Veinberģim to neizdevās vairs aizkavēt, šis centrs tad apstākļus drīz vien pārgrozīja, un Latviešu biedrība mazpamazām zaudēja savu agrāko nozīmi.”

Kr.Barona iela 16 – Suvorova viesnīca.

“Otrā rītā, varēja tikpat labi arī sacīt «pusdienā», Perlants ar Kārli savu lielo runci (paģiras) mēģināja noslīcināt tējā. Bet tas lāgā neizdevās. Tādēļ tie devās uz biedrību, iedzēra šņabi un uzkoda siļķi. Daudzmaz dūšu piesējuši, tie tad izšķīrās. Perlants devās uz lekciju un Kārlis pie oldermaņa, kas dzīvoja Suvorova viesnīcā.
Tas arī ne vien bija piecēlies, bet jau rītasvārkos strādāja pie rakstāmā galdiņa. Viņš steidza priekš «Balss» kādu ievadrakstu, uz kura drukātavas puika jau gaidīja. Bija arī pie viņa jau ieradušies Fučis, Pudiķis un Knābis, kuri tomēr nedrīkstēja runāt, jo onkulis necieta, ka viņu traucē. Bet toties tiem bija tiesība piebāzt un aizsmēķēt viņa garās pīpes, kādu tam bija vairākas. Pārmaiņus viņi deva arī Kārlim ievilkt pa dūmam, un drīz vien nelielā viesnīcas istabiņa tinās zilā plīvurā.“